Enkuru lieto, lai noturētu jahtu uz vietas vai arī lai izdarītu dažādus manevrus. Enkurs, kas ar ķēdi vai trosi saistīts pie jahtas, ierokas gruntī un notur to uz vietas. Ir dažādi enkuru tipi. Plaši izplatīts ir pa­rastais jeb admiralitātes enkurs. Tas sastāv no kāta jeb dilba, šķieta jeb šķērša, iekabes un ragiem jeb zairiem. Enkura ragi nobeidzas ar t.s. lāpstām jeb ļepām, kuru galā ir t.s. purns. Enkura šķietā izveidota acs un pierīkota ķēdīte ar sprūdu. Admiralitātes enkura detaļas ir nekustīgas, izņemot enkura šķietu.

Daudzburu enkurs jeb drāga ir ar trīs līdz sešiem ragiem, kas visi ir nekustīgi. Tas domāts galvenokārt nogrimušu priekšmetu izcelšanai.

Bojenkuri var būt divējāda veida: skrūvjenkurs, ko lieto pontonu tiltiem un sēņkurs, kas ļoti noturīgs mīkstā, dubļainā gruntī.

Bez jau minētiem enkuriem ir vel pazīstami šādi: Trotmana, Martena, Holla-Marella, Visbona u.c. en­kuri, kas galvenokārt domāti lielam jahtām, kuģiem. 1821 g. Hankins konstruēja jaunas formas t.s. patentenkuru, kura abi zari gruntī iegrima vienlaikus. Arī tas bija domāts galvenokāt kuģiem. Enkura kāts ir divdaļīgs, bet ragu vietā ir tikai lāpstas. 1937.g. pa­rādījās Groskopfa konstruētais četrzaru saliekamais enkurs un 1939.g. Danforta konstruētie jauna veida enkuri. Tie sastāv no kāta, plānām un garām, kustī­gām lāpstām. Enkura konstrukcija dod iespēju lāpstām ietriekties gruntī ar visizdevīgāko leņķi. Šo tipu izgatavo dažādos veidos un lielumos, kas piemērojami gan jah­tām, gan kuģiem. Danforta tipa enkuri tagad izplatīti arī burāšanā. Tos var izgatavot no nerūsējoša, profilēta tērauda skārda. Šāds 4 kg smags enkurs notur 500 kg lielu svaru. Mazāku laivu enkurs sver tikai 2 kg. Pats pēdējais, Benzona enkurs, konstruēts 1954.g. Enkura kāts ir divdaļīgs un izgatavots no apaļas tērauda cau­rules vai stieņa. Starp abiem enkura kāļiem brīvi pār­vietojas enkurķēdes gredzens. Ja gredzens ir kātu brī­vajā galā, enkurs ierokas gruntī, bet, ja tas nonāk pie lāpstām, enkuru var izcelt. Enkura šķērsis apvienots kopā ar lāpstām.

Vētras enkurs ir no bieza brezenta izgatavots tukšs konusveida maiss. Tā garums — 1,5 m, tievgala dia­metrs 5—10 cm, bet platā gala — 60—70 cm. Lai en­kurs nesaplaktu, tā abos galos iešūti nerūsējoša me­tāla gredzeni. Enkura platajā galā piestiprināta neliela boja 2—3 m garā galā, bet tievgali pie gredzena - brezenta eļļas maisiņš, kas piebāzts ar pakulām vai ve­ciem galiem. Līdz ar vētras enkura ielaišanu ūdenī no maisiņa izdalās vienmērīgi nelielos daudzumos eļļa un paceļas ūdens virspusē. Plānā eļļas kārtiņa virs ūdens nomierina viļņu galotnes un neļauj tiem plīst. Eļļas iz­plūšanas rezultātā, protams, viļņi nekļūst mazāki, bet tie ir slaidāki un gludāki. Var lietot organiskās un minerāleļļas. Atkarībā no ūdens temperatūras lieto šķidrāku vai biezāku eļļu. Tā kā burātāju navigācijas sezona galvenokārt ir vasarā, kad ūdens temperatūra ir 10—20° C, tad jālieto biezākas eļļas.

Vētras enkura platajā galā pie gredzena  piestiprinātas vairākas roses, kas dažu metru attālumā saiet kopā vienā vētras enkura trosē. Enkura tievgalī arī piestipri­nāta stingra līne, kuras otrs gals atrodas uz jahtas.

Enkuru ielaiž ūdenī, turot aiz troses. Vienlaikus jā­izlaiž arī tievgala līne, kurai visa enkura lietošanas laikā jābūt nenostieptai. Kad enkura boja ir 3—5 viļņu attālumā no jahtas, var nostiprināt enkura trosi. Enkuram un laivai vienlaikus jāatrodas viļņu mugurā vai ielejā. Jahtai velkot enkuru, tā  platais gals pildās ar ūdeni, bet tievgals tik ātri to nelaiž cauri un līdz to rada lielu pretestību.

Enkuru uzvelk atpakaļ uz klāja, atlaižot trosi un tajā pašā laikā velkot tievgala līni. Tā enkurs momentāni apgriezīsies ar tievgali pret jahtu, un to būs viegli pie­vilkt. Protams, arī enkura trose pamazām jāievelk.

Ja uz jahtas nav šāda vētras enkura, (tā vietā var lietot metāla spaini, iepriekš izdurstot tam dibenu. Pro­tams, tā darbība būs sliktāka.

Īsts vētras enkurs arī nevar noturēt jahtu uz vietas. Tomēr jahta novirzās tikai 1—3 j. j. stundā. Vētras en­kura uzdevums ir noturēt jahtas priekšgalu vai arī pa­kaļgalu pret vēju vai straumi.

Enkuru novietošana atkarīga no laivas lieluma. Lie­lām jahtām tas novietots priekšgalā uz klaja  enkura ligzdā. Ligzda izveidota tā, lai enkurs nenoslīdētu no klāja. Enkuru var glabāt ari priekšpīķī  zem  klaja un vajadzības  gadījumā izņemt caur priekšlūku. Te enkurs glabājas speciālā kastē. Tas nepieciešams lai enkurs nevalstītos. Hekenkuru novieto tam paredzētajā vietā jahtas pakaļpīķī.